Darba ētika

Apstiprināts Psihologu Asociācijas kopsapulcē 2010. gada 17 decembrī

Baltijas Psihologu Asociācijas Ētikas kodekss

Preambula

Šo Ētikas Kodeksu izstrādājusi Baltijas  Psihologu Asociācija, pamatojoties uz ANO Cilvēktiesību Deklarāciju, ANO Bērnu Konvenciju un Eiropas Asociāciju Federācijas Ētikas Hartu un Ētikas Virskodeksu (EFPPA's Metha Code of Ethics). Ētikas Kodekss ir obligāts visiem Baltijas  Psihologu Asociācijas sertificētajiem psihologiem, kuri praktizē, darbojas izglītības vai zinātnes jomās, kā arī psiholoģisko pakalpojumu sniedzošo iestāžu darbiniekiem un psiholoģijas studentiem.

Psihologa galvenie uzdevumi

1. Saskaņā ar vispāratzītiem zinātniskiem un ētiskajiem principiem, palīdzēt klientam noorientēties sarežģītās dzīves situācijās un rast izeju no tām, kā arī veicināt personības izaugsmi, neatkarību un emocionālo briedumu.
   
2. Psihologs savu zinātnisko un profesionālo darbu organizē saskaņā ar Baltijas Psihologu Asociācijas ētikas kodeksu un atbilstoši Latvijas valsts likumdošanas normām.
   
3. Jebkurā savas darbības jomā psihologiem jāstrādā un jāizturas tā, lai neradītu šaubas par sava darba un psiholoģijas kā profesijas reputāciju. Viņiem ir augstu jāstāda godīgums, objektivitāte un cieņa pret personu vai notikumu un jāseko, lai viņu darbība atbilstu visaugstākajiem ētikas standartiem. Rūpējoties par ticamu rezultātu, viņiem jānodrošina godprātīga zinātnisko pētījumu veikšana. Ņemot vērā likumdošanas uzliktos pienākumus, viņiem jāaizstāv savu klientu un pētījumos iesaistīto personu intereses un labklājība.

Kompetence

1. l .Veicot savu profesionālo darbību, psihologam jābūt godīgam un patiesam, godprātīgi jādarbojas tikai savas profesionālās kompetences un kvalifikācijas ietvaros, mērķtiecīgi un zinātniski pamatoti, nepārvērtējot savu prasmju līmeni un
   nepiedēvējot sev neesošu kvalifikāciju, pieredzi un sasniegumus .
2. Psihologam jābūt sagatavotam izmantot savā jomā esošās teorijas un metodes, viņam nepārtraukti jāseko savas profesionālās kompetences līmenim.
3. Lai apgūtu metodes un paņēmienus, kuros psihologs nav pietiekami kompetents, viņam jāsadarbojas ar pieredzes bagātāku kolēģi, kurš varētu veikt konsultanta funkcijas (supervīzijas).

Konsultēšana un klienta piekrišana

1. Psihologs apspriežas ar saviem klientiem par tādiem jautājumiem kā paredzētais terapijas kurss un tā daba, samaksa, konfidencialitāte u.c.
   
2. Psihologs saņem piekrišanu no klienta pētījumam, terapijai vai tiem piederošām procedūrām. Viņam jāpārliecinās, ka klients ir pareizi sapratis darba procesu un paredzamos rezultātus. Ja klients nav spējīgs pilnībā saprast notiekošo (piem., bērni, veci cilvēki, cilvēki ar garīgiem vai attīstības traucējumiem), psihologs sniedz informāciju atbildīgām par viņu personām.
   
3. Gadījumos, kad, lai nodrošinātu objektivitāti vai turpmākās terapijas sekmīgumu, -procedūra ar klientu netiek apspriesta, psihologs par to informē pieredzējušu kolēģi.
   
4. Psihologs nedrīkst pielietot manipulējošas procedūras savtīgos nolūkos. Psihologam jābūt sevišķi uzmanīgam, lai neradītu nepamatotas cerības, ko vēlāk viņš nebūtu profesionāli spējīgs īstenot.
   
5. Psihologam jāciena klienta reliģiskie, kulturālie, morālie vai politiskie uzskati un
   jāņem tie vērā, kontaktējoties ar klientu.

Konfidencialitāte

1. Psihologam obligāti jānodrošina visu iegūto datu un izpētes rezultātu konfidencialitāte. Konfidencialitātes robežas, ja iespējams, tiek apspriestas psihologa- klienta attiecību sākumā. Visa informācija, ko psihologs ieguvis no klienta ir viņa profesionāls noslēpums.
2. Citiem psihologiem, kā arī citu specialitāšu pārstāvjiem vajadzīgo informāciju psihologs nodod tikai ar klienta atļauju. Psihologs apspriež iegūto konfidenciālo informāciju par pacientiem, klientiem, studentiem, pētījumu dalībniekiem, uzraugāmajiem un darbiniekiem tikai zinātniskiem vai profesionāliem nolūkiem un tikai ar personām, kas ir iesaistītas šajās norisēs. Ja kāds prakses gadījums tiek izmantots lekcijās vai publikācijās, psihologam jāpārliecinās, ka tiek garantēta personas anonimitāte.
   
3. Ārkārtējos gadījumos, kad ir pietiekami daudz liecību, kas norāda, ka klienta uzvedība var kaitēt apkārtējiem, psihologs par to informē ieinteresēto trešo pusi, iepriekš konsultējoties ar pieredzējušu kolēģi. Konsultēšanās var nenotikt, ja kavēšanās rada draudus klienta vai apkārtējo cilvēku fiziskajai veselībai vai dzīvībai.
   
4. Audio, video ieraksti un fotofiksācija pieļaujama tikai rakstiski vienojoties ar klientu vai eksperimenta dalībnieku par fiksācijas kārtību un materiālu pieejamības robežām.
   
5. Psihologam jānodrošina visu materiālu, ieskaitot datora failu, droša glabāšana. Ja psihologs nevar kontrolēt materiālu publisku pieejamību, viņam jāpārliecinās par to sniegtās informācijas diskrētumu .

Psiholoģiska izpēte

1. Psihologs ir atbildīgs par testa novērtējuma tehniku, rezultātu novērtējumu, iegūtās informācijas un interpretācijas konfidencialitāti, kā arī viņam jāspēj pamatot sava izvēlēta testa lietošanas lietderība.
2. Psiholoģiskā izpētē tiek ievērots brīvprātības princips. Psihologs garantē rezultātu izskaidrošanu tādā valodā, kas saprotama novērtējamai personai.
   
3. Psihologs garantē, ka pētījumā iesaistītās personas necietīs nekādus garīgus vai fiziskus stresus, respektē viņu tiesības un aizsargā viņu labklājību un cieņu.
4. Sagatavojot dokumentus rakstveidā, psihologam jābūt loti piesardzīgam, atturīgam un kritiskam pret paša teorijām, attieksmi un slēdzieniem, ņemot vērā, ka iespējams tos saprast kā direktīvus, pazemojošus vai diskriminējošus.

Profesionālās attiecības

1. Psihologs nedrīkst izmantot savas profesionālās attiecības ar klientiem vai pētījuma objektiem, personīgos nolūkos. Profesionālās darbības procesā iegūto informāciju psihologs nedrīkst izmantot klienta ietekmēšanai.
   
2. Psihologs atsaka palīdzību personai, kura saņem līdzīgu konsultāciju no cita profesionāļa, izņemot gadījumu, kad otrs profesionālis tam piekrīt vai lūdz to darīt.
3. Ja psihologs uzskata, ka viņa kolēģis rīkojas neprofesionāli, viņam vispirms kritika jāizsaka personiski un konfidenciāli. Psihologs nedrīkst kritizēt kolēģu darbu, kolēģim klāt neesot.
   
4. Psihologi neiesaistās darba attiecībās, sadzīviskās, draudzīgās attiecībās un seksuālā tuvībā ar patreizējiem klientiem. Šāda veida attiecības pieļaujamas ar bijušiem klientiem vismaz vienu gadu pēc profesionālo pakalpojumu sniegšanas beigām.
   
5. Psihologs ir atbildīgs par savu profesionālo darbību. Psihologam jāpretojas jebkādai sociālas vai organizatoriskas dabas ietekmei un faktoriem, kas var būt par cēloni viņa zināšanu un prasmes ļaunprātīgai vai prettiesiskai izmantošanai, kā arī būt pretrunā ar to personu interesēm, kas izmantojušas psihologa pakalpojumus vai bijušas viņa pētījumu objekts.
   
6. Psihologam jāseko savai garīgai un fiziskai veselībai, jārūpējas par to un, ja personiskās problēmas ietekmē vai traucē viņa profesionālo darbību, tad viņam jārūpējas par kvalificētu palīdzības saņemšanu. Psihologam nemitīgi jāturpina pilnveidot savu profesionalitāti.

Reklamēšanās un publiski paziņojumi

1. Psihologs, kas iesaistījies publisku paziņojumu veidošanā un izpildīšanā ir atbildīgs par šo darbību.
2. Psihologs neveic publiskus paziņojumus, kas ir nepatiesi, maldinoši vai krāpnieciski gan attiecībā uz to, ko tie izsaka vai iesaka, gan attiecībā uz to, ko tie noklusē par pētniecības, prakses u.c. darba aktivitātēm un uz personām vai organizācijām ar kurām ir saistības.
   
3. Psihologs veic saprātīgu rīcību, lai novērstu situāciju, kad maldinošus paziņojumus par psihologu profesionālo praksi vai citu zinātnisko darbību izplatāmie, kurus psihologs nekontrolē (darbinieki, publicisti, sponsori, mēdiju pārstāvji).Ja psihologs pamana citu personu izdarītos paziņojumus, kas ir maldinoši, tas veic saprātīgu piepūli, lai izlabotu šādus paziņojumus . 

Profesionālo attiecību pārtraukšana

1. Psihologs pārtrauc konsultēšanas, procesu iepriekš izplānojot un to pēc iespējas atvieglojot, ja psiholoģiskie pakalpojumi jāpārtrauc psihologa slimības, nāves, nepieejamības, vai pārvietošanas, kā arī klienta pārvietošanas vai finansiālu grūtību dēļ.
   
2. Psihologs pārtrauc profesionālās attiecības, ja klientam pakalpojumi vairs nav nepieciešami, nav gaidāmi uzlabojumi vai turpmākie pakalpojumi var nodarīt kaitējumu.

Ētikas kodeksa ievērošana

1. Baltijas psihologu asociācija nodibina Ētikas komisiju, kas seko Ētikas kodeksa ievērošanai un izmaiņu nepieciešamībai.
   
2. Pretenzijas par konflikta situācijām vai Kodeksa normu neievērošanu jāiesniedz Ētikas komisijai. Pēc abu pušu viedokļu uzklausīšanas Komisija apspriež notikumu un pieņem rekomendācijas.
3. Ētikas Komisija var ierosināt disciplināri sodīt psihologu, kurš pārkāpis Ētikas Kodeksa normas. Par disciplināro sankciju piemērošanu atbilstoši vainas smagumam lemj Baltijas  Psihologu Asociācijas kopsapulce.